Vepsän kel'

Vikipedii
Hüpähtada: navigacii, Ecind
Vepsän abekirj (ezmäižen periodan kirjkel')

Vepsän kel' om suomalaiž-ugrilaine kel', vepsän rahvahan kel'.

Ičtaznimitused[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Suvivepsläižed kuctas ičtaze "bepslaažed"-nimituseks. Pohjoižvepsläižil da keskvepsläižil ningošt nimitust ei ole, hö kuctas ičtaze toižikš etnonimikš: "tähižed", "tägälaižed", "lüdinikad", "lüdiläižed".

Geografii[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Vepsän kelel pagištas Venälaižes Federacijas: Karjalan Tazovaldkundas (Änižröunan rajon), Leningradan da Vologdan agjoiš.

Pagižijoiden lugu[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Pagižijoiden tarkoiged lugu om tundmatoi. Venälaižen Federacijan rahvahanlugemižen mödhe (2010 v.) Venämas om läz 6000 vepsläšt da enamb 3600 vepsän kelen pagižijoid.

Paginantedo[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Vepsän keles om koume paginad: pohjoižvepsän, keskvepsän da suvivepsän pagin. Pohjoižvepsän paginan pagižijad elädas Karjalan Tazovaldkundas; suvuvepsän paginan pagižijad - Leningradan agjas, a keskvepsän paginan pagižijad - Leningradan da Vologdan agjoiš. Erased paginad, kudambid oli fiksiruinuded kelentedomehed ende, koliba. Ozutesikš, ei ole jo Isajevon volostin vepsläižid, kudambiš oli kirjutanu suomalaine kelentedomez' J. Basil'jer XIX voz'sadas ičeze tös «Vepsäläiset Isajevan Voolostissa» ("Vepsläižed Isajevon volostiš", 1890).

Vepsän kirjamišt[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Nügüd' kävutadas vepsän kelen latinalaine kirjamišt:

A a [aa] B b [bee] C c [cee] Č č [čee] D d [dee] E e [ee]
F f [äf] G g [gee] H h [hoo] I i [ii] J j [jii] K k [koo]
L l [äl] M m [äm] N n [än] O o [oo] P p [pee] R r [är]
S s [äs] Š š [šaa] Z z [zee] Ž ž [žee] T t [tee] U u [uu]
V v [vee] Ü ü [üü] Ä ä [ää] Ö ö [öö] ’[pehmituzznam]

Fonetik[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Sanan augotišes voib olda vokal', konsonant vai konsonantklaster. Konsonantklasterid om vaiše onomatopoetižiden sanoiden da möhäižiden velgsanoiden augotišes. Sanan südäimes tavun augotišes voib olda vaiše üks' konsonant. Tavunlopus voib olda konsonantklasterid.

Vokalizm[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Vepsän keles om kahesa vokal't. Nened vokalid jagadas taga- da ezivokalihe. Ezivokalid oma: e, i, ü, ä da ö. Tagavokalid oma: a, o, u.

ezirivi tagarivi
ülälibund i, ü u
kesklibund e, ö o
alalibund ä a

Vepsän sanoiš om vaiše laskmiždiftongid:

1) u-diftongid, ozutesikš, ou, öu, üu

2) i-diftongid, ozutesikš, oi, ui, äi, üi

Diftongid ei sa jagada, kaikutte diftong mülüb ühthe tavuhu.

Libumiždiftongid om vaiše velgsanoiš, ozutesikš, špionaž-sanas.

Vokaliden garmonijad, kudambad voib nähta, ozutesikš, suomen keles, vepsän keles tämbäi ei ole jo. Sen jändused jädas kaikihe paginoihe, no niiden parahim kaičendmär om suvivepsän paginas.

Painend om fiksiruidud (ezmäižhe tavuhu). Sanas voib olda pol'painend (vällemb painend) - koumandes vai videndes tavus.

Vepsän kelen painend om kvalitativine (venäkeles se om kvantitativine).

Konsonantizm[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Vepsän keles om koumekümne konsonantad.

Sanan ezmäižes tavus kaik konsonantad palatalizuišoi ezivokaliden edes; erind – konsonantad č, š da ž, kudambad ei palataližuide neciš pozicijas. Konsonantad voidas erasti palatalizuidas mugažo tagavokaliden edes, ozutesikš, n'ok vai šoll'od – sanoiš. Neciš statjoiš i mugažo toižiš ningoi palatalizacii ozutadas pehmituzznamal. Pehmituzznam pandas tobjimalaz palataližen konsonantan jäl'ghe toižen konsonantan edehe vai sanan palataližen lopkonsonantan jäl'ghe.

Vepsän keles ei ole konsonantiden pordhiden vajehtelendad. Mugoi vajehtelend om heimolaižiš keliš, ozutesikš, suomen vai estin keliš.

Grammatik[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Sanan grammatižen vai semantižen rolin mödhe se mülütadas sanangruppihe:

  1. subtsantivad
  2. adjektivad
  3. pronominad
  4. numeralid
  5. verbad (sihe-žo gruppha mülütadas erazvuiččed inifinitivad da participad)
  6. adverbad
  7. tagasanad da ezisanad
  8. sidosanad
  9. interjektad
  10. tartsanad

Sanantüvi[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Sanantüvihe tarttas formanozutajad. Vepsän keles om vokal'tüvid da könsonanttüvid. Vokal'tüvien lopus om vokal', a konsonanttüven lopus - konsonant. Sanad voidas olda üks'tüvižin vai kaks'tüvižin. Vokal'tüved jagadas täuzihe da lühüdoihe. Lühüdoid vokal'tüvid om verboil.

Lugun kategorii[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Üks'lugul ei ole nimittušt ozutajad. Äilugul om kaks' ozutajad: -d da -i-.

-d-ozutai om vaiše äilugun nominativas. Se ozutai tartub vaiše täudhe vokal'tüvehe, i siloi iče tüvi ei toižetade.

Kaikiš toižiš kändoiš om -i- -ozutai. Nece ozutai tartub mugažo täudhe vokal'tüvehe, no tüven lopvokal' (tematine vokal') erasti toižetase.

Vepsän keles om sanoid, kudambad oma vaiše äilugus, ozutesikš, rahtod, valdmad, rahad, adenoidad, raudad, Raštvad.

Nominad (nimed)[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Nimed (nominad) toižetase luguidme da kändoidme. Adjektivil oma völ komparativan, superlativan da ekvativan kategorijad. Erasil nimil voib olda possesivižid suffiksoid.

Vepsän kändod

Vepsän kelen kändod[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Vepsän keles om 23 vai 24 kändod (ku lugeda kändoks m.n. vanh prolativ -iči-ozutajanke).

  1. nominativ
  2. genitiv
  3. akkuzativ
  4. partitiv
  5. essiv-instruktiv
  6. inessiv
  7. elativ
  8. illativ
  9. adessiv
  10. ablativ
  11. allativ
  12. komitativ
  13. abessiv
  14. prolativ 1 da 2
  15. translativ
  16. approksimativ 1
  17. approksimativ 2
  18. egressiv
  19. terminativ 1
  20. terminativ 2
  21. terminativ 3
  22. aditiv 1
  23. aditiv 2

Substantivad[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Substantivad jagadas semantižen znamoičendan mödhe kahthe palaha: nimisubstantivad da appelativsubstantivad. Nimisubstantivihe mülütadas ristituiden da tahoiden nimed (Nastoi, Moskv). Kaiked toižed substantivad oma appelativsubstantivad.

Substantividen kändluz

Känd Üks'lugu Äilugu
Nominativ nado nadod
Genitiv nadon nadoiden
Akkuzativ nadon nadod
Partitiv nadod nadoid
Translativ nadoks nadoikš
Abessiv nadota nadoita
Komitativ nadonke nadoidenke
Inessiv nados nadoiš
Elativ nadospäi nadoišpäi
Illativ nadoho nadoihe
Adessiv nadol nadoil
Ablativ nadolpäi nadoilpäi
Allativ nadole nadoile
Essiv-instruktiv nadon nadoin
Prolativ nadodme nadoidme
Approksimativ I nadonno nadoidenno
Approksimativ II nadonnoks nadoidennoks
Egressiv nadonnopäi nadoidennopäi
Terminativ I mechasai mecoihesai
Terminativ II nadolesai nadoilesai
Aditiv I mechapäi mecoihepäi
Aditiv II nadolepäi nadoilepäi

Substantividen tegend[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Vepsän keles om substantivid, kudambad ei ole südäiformad. Nened sanan oma amuižed, i niiš ei voi löuta suffiksoid. Erasiš amuižiš sanoiš voib löuta suffiksoid, no nügüd'aigaižes keles ned suffiksad ei olgoi aktivižed jo - kut, ozutesikš, sanoiš sel’ged, maged, pimed, laged i m.e.

Toižed sanad tehtas suffiksacijan abul vai sanoidenühtištoitmižen abul.

Om nimgomid-ki sanoid, kudambad tehtas semantižen mahtusen turbiš, ozutesikš, hebonkel (kazmusen nimi) < hebon kel (živatan elim).

Substantividen possessivižed suffuksad[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Substantivine suffiks ozutab, kenen mitte-ni kalu, näguz, živat vai ristit om.

Nügüd'aigaižes keles possessivižid suffiksoid ottas paginaha vaiše siloi, konz pagištas kanznikoiš, no paginozutesiš, kudambad om kirjutadud edel Tošt mail'man sodad, voib löuta mugažo toižid appelativsubstantivid possessivižiden suffiksoidenke.

üks'lugu äilugu
1 p. -m, -in -moi
2 p. -iž -toi
3 p. -ze, -z -ze

Adjektivad[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Adjektividen kändluz

Känd Üks'lugu Äilugu
Nominativ nor' nored
Genitiv noren noriden
Akkuzativ noren nored
Partitiv nort norid
Translativ noreks norikš
Abessiv noreta norita
Komitativ norenke noridenke
Inessiv nores noriš
Elativ norespäi norišpäi
Illativ norhe norihe
Adessiv norel noril
Ablativ norelpäi norilpäi
Allativ norele norile
Essiv-instruktiv noren norin
Prolativ noredme noridme
Approksimativ I norenno noridenno
Approksimativ II norennoks noridennoks
Egressiv norennopäi noridennopäi
Terminativ I norhesai norihesai
Terminativ II norelesai norilesai
Terminativ III noressai
Aditiv I norhepäi norihepäi
Aditiv II norelepäi norilepäi

Pronominad[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Pronominad jagadas ningoižihe gruppihe:

  1. personpronominad (personaližed pronominad)
  2. kollektivižed pronominad
  3. demonstrativižed
  4. interrogativižed
  5. relätivižed
  6. refleksivižed
  7. indifferentižed
  8. negativižed
  9. reciprokižed

Verbad[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Verbad toižetase luguidme, personidme da modusidme.

Modused[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Vepsän keles om nell' modust: indikativ, kondicional, imperativ da potencial.

Indikativ[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Indikativ ozutab realižen, konkretižen tegendan vai olendan. Indikatival ei ole nimittušt ozutajad.

Kondicional[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Kondicilnal ozutab tegendan, kudamb voiži vai voinuiži olda. Kondicionalal om ozutai -iži-.

Imperativ[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Imperativ ozutab käsktud tegend. Imperatival om ozutai -ga- / -ka-.

Potencial[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Potencial ozutab tegendan, kudamb voiži vai voinuiži olda potencialižikš. Potencialal om ozutai -ne-.

Vepsän keles om üks' abuverb olda. Se om mugažo üksjäine värformine verb keles.

"Olda"-verban kändluz prezensas[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Pozitivižed formad

Üks'lugu

1. Minä olen

2. Sinä oled

3. Hän om

Äilugu

1. Mö olem

2. Tö olet

3. Hö oma

Negativižed formad

Üks'lugu

1. Minä en ole

2. Sinä ed ole

3. Hän ei ole (eile)

Äilugu

1. Mö em olgoi

2. Tö et olgoi

3. Hö ei olgoi

Vepsän kirjkel' da literatur[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Oficialižen kirjkelen vepsläižed saiba ezmäižen kerdan vaiše 1930-den voziden augotišes. Siloi pästtihe openduzkirjoid i toižid kirjoid (ozutesikš, abugrammatik opendajile, vepsläiž-venälaine vajehnik, üks' kätud kirj lapsile). Nügüdläine kirjkel' om sündnu 1990-l vozil i šingotase latinalaižel kirjamištol.

Vepsän kirjankelel pästtas erazvuiččid kirjoid (openduzliteratur, čomamahtoine literatur). Kaikiš järedambad nügüd'aigaižed vepsän kelel kirjutajad avtorad - Nikolai Abramov, Igor' Brodskii, Aleksei Ščennikov. Nikolai Abramov om lujas tutab runokirjutai, vepsän čomamahtoižen literaturan alusenpanii.

Kacu mugažo[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Irdkosketused[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

Literatur[redaktiruida | redigeeri lähteteksti]

  • Ahlqvist A. E. Anteckningar i nord-tschudiskan. — Acta Soc. Scient. Fenn. — 1861. — 6. S. 49 — 113
  • Airola M., Turunen A., Rainio J. Vepsän opas. OY Suomen Kirja, Helsinki, 1945
  • Basilier H. Vepsäläiset Isajevan voolostissa. — JSFOu. — 1890. — 8. S. 43 — 84
  • Hämäläinen M., Andrejev F. Vepsä-venähine vajehnik. Moskv — Leningrad, Uçpedgiz, 1936 Электронная копия
  • Kalima J. Vepsän sanastoa. 1. sihlane «nokkonen», 2. parh «lumikerros», 3. rud «kuiva havupuu». — Virittäjä — 1927. — № 1 — 3. S. 53 — 56
  • Kalima J. Itämerensuomalaisten kielten balttilaiset lainasanat. Helsinki, 1961
  • Kalima J. Slaavilaisperäinen sanastomme. Tutkimus itämerensuomalaisten kielten slaavilaisperäisistä lainasanastoa. SKST 243. Helsinki, 1952
  • Kalima J. Die slavischen Lehnwörter im Ostseefinnischen. Berlin, 1956
  • Kettunen L. Näytteitä etelävepsästä. I. Helsinki 1920
  • Kettunen L. Lõunavepsa häälik-ajalugu. Tartu, 1922. — 1 — 2 — (Acta et Commentationes. Ser. B; T. 3, № 4.) 1. Konsonandid. 2. Vokalid
  • Kettunen L. Näytteitä etelävepsästä. II. Helsinki 1925
  • Kettunen L., Siro P. Näytteitä vepsän murteista. SUSA LXXXVI. Helsinki, 1935
  • Kettunen L. Onko vepsässä ollut astevaihtelua? Helsinki, „Virittäjä“, 1938. № 3. S. 373 – 388
  • Lakó Gy. Syrjänisch-wepsische Leinbeziehungen. UAJb. XV, Wiesbaden, 1935
  • Näytteitä vepsän murteista. Keränneet ja julkaisseet L. Kettunen ja P. Siro. MSFOu LXX. Helsinki, 1935
  • Näytteitä äänis- ja keskivepsän murteista. Keränneet E. N. Setälä ja J. H. Kala, julkaissut E. A. Tunkelo. MSFOu C. Helsinki, 1951
  • Rainio J. Vanhaa äänisvepsäläistä lääkintietoa. — Eripainos Kalevala seuran vuosikirjasta, 1973, № 53. S. 289—312
  • Setälä E. N., Kala J. H. Näytteitä äänis- ja keskivepsän murteista. SUSA C. Helsinki, 1951
  • Sovijärvi A., Peltola R. Äänisvepsän näytteitä. SUSA CLXXI. Helsinki, 1982
  • Thomsen W. Über den Einfluss der germanischen Sprachen auf die Finnisch-lappischen. Halle, 1870
  • Thomsen W. Berøringer mellem de finske og de baltiske (litauisk-lettiske) Sprog. København, 1890
  • Tunkelo E. A. Vepsän kielen äännehistoria. — Suomalaisen Kirjallisuuden Seuran Toimituksia. — 228. — Helsinki, 1946
  • Ch. Ujfalvi. Essai de grammaire Vêpse ou Tchude du Nord. Paris, E. Leroux, 1875
  • Vepsa Vanasõnad. — I—II — Tallinn, 1992. 683 lk. (сквозная нумерация страниц)
  • Zaiceva N. Vepsän kelen grammatik. I — Petroskoi, 1995, II — Petroskoi, 2000
  • Zaitseva Maria. Vepsän kielen lauseoppia. SUST 241. Helsinki, 2001. 152 lk. ISBN 952-5150-61-5
  • Баранцев А. П. О рукописном русско-вепсском словаре середины прошлого века. — Вопросы советского финно-угроведения. Языкознание. (Тезисы докладов и сообщений на XIV Всесоюзной конференции по финно-угроведению, посвящённому 50-летию образования СССР) — Саранск, 1972. С. 3 — 4
  • Баранцев А. П. О рукописном русско-вепсском словаре середины прошлого века. — Tartu ülikooli toimetised. 1975. Vih. 344. Lk. 43 — 55
  • Бродский И. В. Русские заимствования в вепсской фитонимии. В сб.: Лексический атлас русских народных говоров. Материалы и исследования 2003. ИЛИ РАН. СПб, «Наука», 2003. С. 195 – 202
  • Бродский И. В. Варианты названий некоторых дикорастущих растений в вепсском языке (лингвогеографический аспект). В сб.: Лексический атлас русских народных говоров. Материалы и исследования 2004. ИЛИ РАН. СПб, «Наука», 2005. С. 192 – 195
  • Бродский И. В. Вепсско-русский, русско-вепсский словарь. СПб, «Просвещение», 2005. 256 с. ISBN 5-09-005212-3
  • Бродский И. В. Об одном исчезнувшем вепсском говоре (по материалам экспедиции к иркутским вепсам). В сб.: Материалы XXXVI международной конференции 2007 г. (СПбГУ) Вып. «Уралистика». С. 49 – 54
  • Бродский И. В. К типологии лексико-семантических микросистем (на материале вепсской фитонимии). В сб.: Лексический атлас русских народных говоров. Материалы и исследования 2008. ИЛИ РАН. СПб, «Наука», 2008. С. 479 – 489
  • Бродский И. В. О складывающихся нормах вепсской орфоэпии. В сб.: Вопросы уралистики. Санкт-Петербург, «Наука», 2009. ISBN 978-5-02-025585-2. C. 205 – 209
  • Бродский И. В. Некоторые современные проблемы становления вепсского письменного языка. — Вопросы уралистики. Санкт-Петербург, «Наука», 2009. ISBN 978-5-02-025585-2. C. 210 – 219
  • Бродский И. В. Картографирование вепсских диалектов. В сб.: Этноконфессиональная карта Ленинградской области и сопредельных территорий 2. Третьи Шегреновские чтения. СПб, 2009. С. 101 – 106
  • Бродский И. В. Некоторые особенности вепсских говоров (по материалам изданных образцов вепсской речи). I. Näytteitä vepsän murteista, Helsinki, 1935 (1). Вепсские ареальные исследования. Сборник статей. Петрозаводск, КНЦ РАН, 2013. 193 с. ISBN 978-5-9274-0584-8. С. 71 – 91
  • Глебова О. В. Отрицательные формы претерита в вепсском языке. — Вопросы уралистики. Санкт-Петербург, «Наука», 2009. ISBN 978-5-02-025585-2. C. 224 – 227
  • Зайцева М. И. Суффиксальное глагольное словообразование в вепсском языке. Л., «Наука», 1978. 176 с.
  • Зайцева М. И. Грамматика вепсского языка. Фонетика и морфология. Л., «Наука», 1981
  • Зайцева М. И., Муллонен М. И. Образцы вепсской речи. Л., 1969
  • Зайцева М. И., Муллонен М. И. Словарь вепсского языка. ИЯЛИ Карельск. филиала АН СССР. — Л. «Наука», 1972. — 747 с.
  • Зайцева Н. Г. Именное словоизменение в вепсском языке. Петрозаводск, 1981. 218 с.
  • Зайцева Н. Г. Вепсский глагол. Петрозаводск, 2002. 288 с.
  • Игушев Е. А. К вопросу о карело-вепсском элементе в коми языке. — Вопросы финно-угроведения. 1. Языкознание. (Тез. докл. на XVI Всесоюзной конференции финно-угроведов). — Сыктывкар, 1979. С. 115
  • Игушев Е. А. Вепсский элемент в коми языке. — Congr. Quintus Intern. Fenno-Ugristarum, Turku 20 — 27 aug. 1980. — Turku, 1981. — Pt. 7. P. 192—197
  • Йоалайд М. Этническая территория вепсов в прошлом. — Проблемы истории и культуры вепсской народности. — Петрозаводск, 1989. С. 76 — 83
  • Лыткин В. И. Вепсско-карельские заимствования в коми-зырянских диалектах. — Академику В. В. Виноградову к его шестидесятилетию. М., 1956. С. 179—189
  • Лыткин В. И. Карельско-вепсские заимствования в коми языке. — Всесоюзное совещание по вопросам финно-угорской филологии, 26 — 30 июня 1961 г.: Тез. докл. — Петрозаводск., 1961. С. 13 — 14
  • Лыткин В. И. К вопросу о прибалтийско-финских заимствованиях в коми-зырянских диалектах. — Прибалтийско-финское языкознание, вып. 39, М.-Л., 1969
  • Макаров Г. Н. К вопросу о прибалтийско-финских и коми-зырянских языковых контактах. СФУ III, 1967
  • Макарьев С. Вепсы. Л., 1932
  • Муллонен И. Очерки вепсской топонимии. — СПб., «Наука», 1994. 155 с.
  • Пименов В. В. Вепсы. Очерк этнической истории и генезиса культуры. М., Л., 1965
  • Пименов В. В., Строгальщикова З. И. Вепсы: расселение, история, проблемы этнического развития. — Проблемы истории и культуры вепсской народности. — Петрозаводск, 1989. С. 24 — 26
  • Подвысоцкий Н. Кайваны. — Естествознание и география. Москва, 1899. № 1. С. 51 — 62
  • Туркин А. И. К вепсско-карельским заимствованиям в коми-зырянских диалектах. — Вопросы финно-угроведения. — Йошкар-Ола, 1970. — вып. 5. С. 156—159
  • Туркин А. И. О прибалтийско-финских и коми-зырянских контактах. — СФУ. — 1974. — № 1. С. 7 — 9
  • Успенский П. Русско-чудский словарь. СПб, 1913. 46 с.Электронная копия
  • Хямяляйнен М. М. Вепсский язык. — Языки народов СССР. — том III. М., 1966. — С. 81 — 100