Tailand

Vikipedii
Hüpähtada: navigacii, Ecind
Tailandan Kunigahuz
ราชอาณาจักรไทย
(Ratča Anačak Thai)
 Flag
Flag of Thailand.svg
 Valdkundznam
Garuda Emblem of Thailand.svg
Pälidn Bankok
Eläjiden lugu (2014) 67 741 401[1] ristitud
Pind 513 120 km²
Tailandan Kunigahuzราชอาณาจักรไทย(Ratča Anačak Thai)
Kel' tailandan
Valdkundan pämez' Maha Vačiralongkorn
Päministr Prajut Čan-Oča
Religii buddizm
Valüt tailandan bat (฿) (THB)
Internet-domen .th
Telefonkod 66
Aigvö UTC+7

Tailand (tail.: ประเทศไทย Prathet Thai), täuz' oficialine nimituz — Tailandan Kunigahuz (tail.: ราชอาณาจักรไทย Ratča Anačak Thai), om valdkund Suvipäivnouzmaižes Azijas. Edel 1939 vot necen valdkundan nimi oli Siam. Sen pälidn da kaikiš suremb lidn om Bankok.

Istorii[redaktiruida | redaktiruida purde]

Vl 1238 Tailandan aluz oli pandud. Sil aigalpäi Tailand kaiken oli ripmatoman valdkundan.

Vozil 2006 da 2014 sodakukerdused oliba valdkundas.

Geografijan andmused[redaktiruida | redaktiruida purde]

Tailandan topografine kart.

Valdkund sijadase Indokitain pol'saren keskuses.

Tailand om mavaldkundröunoiš Laosanke (röunan piduz — 1845 km) da Kambodžanke (817 km) päivnouzmas, Malaizijanke suves (595 km) da Mjanmaranke päivlaskmas (2416 km). Ühthine röunoiden piduz om 5673 km. Valdkundan suvipäivnouzmaižed randad lainištab Kitain Suvimeren Siaman laht, suvipäivlaskmaižed randad — Andamanan meri. Ühthine randanpird — 3219 km. Valdkundan pind om 513 120 km².

Londuseližed pävarad oma londuseline gaz, tin, hahktin, tantal, vol'fram; toižed varad — sauvondgips, kaučuk, mec, mahuz, kala.

Politine sistem[redaktiruida | redaktiruida purde]

Ohjandusen form om unitarine konstitucine monarhii. Phumipon Adul'jadet-kunigaz oli valdkundan pämehen vn 2016 redukun 13. päivhäsai, ičeze surman dathasai. Vl 2016 tal'vkun 1. päiväl hänen üks'jäine Maha Vačiralongkorn-poig om tedotadud kunigahaks, vencastuz linneb ühten voden mändes edeližen kunigahan surmaspäi. Ei ole absolütišt tobmut kunigahal, no hän om armijan päkäsknik da valdkundan ühtmuden simvol.

Parlament oli kaks'kodine Nacionaline Suim, vl 2014 oli pästtud radmaspäi. Üläkodi oli Senat 150 ühtnijanke. Alakodi oli Ezitajiden Kodi 480 deputatanke. Uded valičendad parlamentha lindäs Konstitucijan uden redakcijan vahvištusen jäl'ghe, vn 2017 möhemba.

Nügüdläine päministr om Prajut Čan-Oča vs 2014 elokun 24. päiväspäi.

Administrativiž-territorialine jagand[redaktiruida | redaktiruida purde]

   Kacu kirjutuz: Tailandan administrativiž-territorialine jagand.

Vl 2014 Tailand jagase 77 regionha: 76 agjad (tail.: จังหวัด čangvat) da Bankok-pälidn. Kaikuččed 76 agjaspäi jagasoiš ümbrikoihe (tail.: อำเภอ amphe). Vl 2010 kaik oli 878 ümbrikod. Ümbrikod alajagasoiš kundoihe (tail.: ตำบล tambon).

Eläjad[redaktiruida | redaktiruida purde]

Tailandas elädas tailandalaižed.

Toižed sured lidnad (enamba 150 tuh. ristitud vl 2015[2], surembaspäi penembha): Nonthaburi, Nakhonratčasim (Korat), Čiangmai, Hatjai, Udonthani, Pakkret. Vl 2015 kaik oli 11 lidnad enamba 100 tuh. eläjidenke.

Vl 2005 eläjiden lugu oli 65 444 371 ristitud.

Ižanduz[redaktiruida | redaktiruida purde]

Tailandan päeksport om kompjuterad da mikroshemad (13%), elektroladimed da koditehnik (läz 10%), jüguavtod da niiden varapalad i motociklad (9%), sobad (läz 6%); toine eksport — lateks da šinad londuseližes kaučukaspäi (5%), kivivoi (4%), polimerad (4%), merenproduktad (4%), kuld (3%), ris (3%), hobed (1%), rogosahar (1%).

Homaičendad[redaktiruida | redaktiruida purde]

  1. Tailandan ristitišton endustuz vl 2014 heinkus. — Mail'man faktoiden kirj (Cia.gov). (angl.)
  2. ส่วนวิจัยและพัฒนาระบบ รูปแบบและโครงสร้าง สำนักพัฒนาระบบ รูปแบบและโครงสร้าง กรมส่งเสริมการปกครองท้องถิ่น." / Dla.go.th (tail.)

Irdkosketused[redaktiruida | redaktiruida purde]


Azijan valdkundad
Azijan valdkundad
Afganistan | Araban Ühtenzoittud Emiratad (AÜE) | Armenii | Azerbaidžan1 | Bahrein | Bangladeš | Brunei | Butan | Egipt2 | Filippinad | Gruzii1 | Indii | Indonezii3 | Iordanii | Irak | Iran | Izrail' | Japonii | Jemen2 | Kambodž | Kazahstan1 | Katar | Kipr1 | Kirgizstan | Kitai | Korejan Rahvahaliž-Demokratine Tazovaldkund | Korejan Tazovaldkund | Kuveit | Laos | Livan | Malaizii | Mal'divan Sared | Mjanmar | Mongolii | Nepal | Oman | Pakistan | Päivnouzmaine Timor | Saudan Arabii | Singapur | Sirii | Šrilank | Tadžikistan | Tailand | Turkanma1 | Turkmenistan | Uzbekistan | Venäma1 | Vjetnam

1 Om Evropas mugažo. 2 Om Afrikas mugažo. 3 Om Valdmerimaiš mugažo.