Torii

Vikipedii
Hüpähtada: navigacii, Ecind
Torii kapsulas.
90
2
10
18
32
18
8
2
Th
232,0377
Torii

Torii (Th - thorium latinan kelel) om 90nz' himine element himižiden elementoiden periodižes tabludes.

Element om lujas harv londuses. Torijad ezmäižen kerdan sai vl 1828 ročilaine himik J. Bercelius. Metall om nimitadud skandinavižen Tor-jumalan muštoks.

Fizižed ičendad[redaktiruida | redaktiruida purde]

Torii om jüged pehmed tagokaz notked radioaktivine hahk metall, aktinoid. Nügüd tetas necen elementan 30 izotopad. Kaikiš hätkemban eläjan torii-232-izotopan pol'čihodamižen pord om 14,05 milliardad vot.

Atommass — 232,0377. Ninevuz (normaližiš arvoimižiš) — 11,78 g/sm³. Suladandlämuz — 2023 K. Kehundlämuz — 5061 K.

Kävutand[redaktiruida | redaktiruida purde]

Torii kävutase tobjimalaz atomenergetikas, mugažo elektronikas da metallurgijas.

Torijad om 12 mineraloiš. Sen löudmižsijid om Avstralijas, Indijas, Norvegijas, AÜV:oiš, Kanadas, SAT:as, Brazilijas, Pakistanas, Malaizijas, Šrilankas da Kirgizstanas.

Irdkosketused[redaktiruida | redaktiruida purde]