Torii

Vikipedii
Hüpähtada: navigacii, Ecind
Torii kapsulas.
90
2
10
18
32
18
8
2
Th
232,0377
Torii

Torii (Th) om 90nz' himine element himižiden elementoiden periodižes tabludes.

Torii om lujas harv londuses. Se om jüged pehmed tagokaz notked radioaktivine hahk metall, aktinoid. Nügüd tetas necen elementan 30 izotopad. Kaikiš pit'kemban eläjan torii-232-izotopan pol'čihodamižen pord om 14,05 milliardad vot.

Avaidusen istorii da nimi[redaktiruida | redaktiruida purde]

Torijad ezmäižen kerdan sai vl 1828 ročilaine himik J. Bercelius. Element om nimitadud skandinavižen Tor-jumalan muštoks.

Löudmižsijad[redaktiruida | redaktiruida purde]

Torijad om 12 mineraloiš.

Torijan löudmižsijid om Avstralijas, Indijas, Norvegijas, AÜV:oiš, Kanadas, SAT:as, Brazilijas, Pakistanas, Malaizijas, Šrilankas da Kirgizstanas.

Fizižed ičendad[redaktiruida | redaktiruida purde]

Atommass — 232,0377. Ninevuz (normaližiš arvoimižiš) — 11,78 g/sm³. Suladandlämuz — 2023 K. Kehundlämuz — 5061 K.

Kävutamine[redaktiruida | redaktiruida purde]

Torii kävutadas tobjimalaz atomenergetikas, mugažo elektronikas da metallurgijas.

Irdkosketused[redaktiruida | redaktiruida purde]