Kečuan kel'

Sil sanal voib olda toižid znamoičendoid; miše nähta niid, tulgat tänna.

Kečuan kelen levigandusen kart.

Kečuan kel' (ičeze nimitused: Runa simi, Nunashimi — «ristituiden kel'», Qhichwa simi, Kichwa shimi — «mägialangištoiden kel'») om kaikiš suremb indejine kel' molembiš Amerikoiš pagižijoiden mödhe, kečua-rahvahan kel'. Lugetas kel'kundan üks'jäižeks keleks i paginoiden kontinuumaks, erased tedomehed — keliden joukuks.

Se om valdkundkeleks Bolivijas, om ühteks oficialižiš kelišpäi Perus, Ekvadoras, Kolumbijas. Mugažo kečuaks pagištas Argentinas da Čiliš, Amazonijan lingva-franka erasiš tahoiš.

Pagižijoiden lugu om läz 8 900 000 ristitud (kut mamankelel), i völ läz 6 millionad pagištas sil kut toižel kelel. Reguliruindorganizacii om Kečuan kelen Päine Akademii (isp.: Academia Mayor de la Lengua Quechua, AMLQ, kečuan kelel: Qheswa simi hamut'ana kuraq suntur), radab Kusko-lidnas (Peru) vspäi 1990.

Irdkosketused

• Sait kečuan kelen polhe venäkelel (runa-simi.narod.ru). (ven.)

Nece kirjutuz om vaiše ezitegez. Tö voit abutada meile, ku kohendat sidä da ližadat sihe.