Ščokino
Lidnanznam
|
Flag
|
| Valdkund | Venäma |
| Eläjiden lugu (2018) | 57,979 ristitud |
| Pind | 14,54 km² |
| |
| Pämez' | Jurii Savuškin (viluku 2009—) |
| Telefonkod | +7−48 751-xx-xxx |
| Avtokod | 71 |
| Aigvö | UTC+3 (MSK+0) |
Ščokino (ven.: Щёкино) om Venäman lidn da lidnankund Tulan agjan keskuzpalas. Se om agjan nellänz'-videnz' lidn eläjiden lugun mödhe, Ščokinon rajonan administrativine keskuz (vspäi 1932), mülüb rajonha vspäi 2006, rajonan kaikiš suremb lidn.
Istorii[vajehta | vajehtada tekst]
Eländpunktan aluz om pandud vl 1870 kuti žilo Ščokino-raudtestancijanno. Kätihe radnikžiloks vn 1934 1. päiväl heinkud, mülütihe sen ühtes lähižid žiloid. Radnikžilo sai lidnan statusad vn 1938 27. päiväl kül'mkud. Toižen mail'man sodan aigan lujad torad mäniba lidnan ümbrištos vn 1941 lopus. Lidn oli alištunu agjan tobmudele oikti vll 1950−2006.
Ščokino šingotase himižel tegimištol (azotheretused, kivivoinhimine produkcii, kapronkuidud) i špalanimetamižtegimel.
Geografijan andmused[vajehta | vajehtada tekst]
Lidn sijadase rajonan pohjoižpäivnouzmas, 240 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Matkad Tulan keskushesai om 22 km pohjoižhe orhal, 23 km avtotel vai raudtel; röunhasai — 10 km. Toine lähembaine lidn om Sovetsk 11 km suvipäivnouzmha orhal vai 18 km avtotedme. Ščokino-raudtestancii radab lidnan keskuzpalan lodehes «Tul — Orel»-keskustal, mugažo om raudted Uzlovai-lidnhasai. M2-avtotrass om lidnan päivlaskmaižeks röunaks.
Ščokino om lidnankundan üks'jäine eländpunkt. Lidnankundan pind — 14,54 km².
Eläjad[vajehta | vajehtada tekst]
Vl 1939 lidnan ristitišt oli 11 334 eläjad, vl 1959 — 45 556 eläjad. Vn 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe lidnan eläjiden lugu oli 58 139 ristitud. Kaikiš suremb lidnan ristitišt oli 70 tuhad eläjid vll 1976−1987 (70 318 rist. vl 1979). Ortodoksižen hristanuskondan üks'jäine jumalanpert'[1] om olmas lidnas, se om Jumalanmaman «Kaikiden gorähižiden ihastuz»-jumalaižen pühäpert' (om saudud vll 1994−1999).
Rahvahad (2010): venälaižed — 96,1%, toižed rahvahad — 3,9%.
Professionaližen opendusen aluzkundad oma Ščokinon politehnine kolledž[2] i Tulan ekonomine kolledž[3] (baziruiše Ščokinos kacmata nimitushe).
Galerei[vajehta | vajehtada tekst]
-
Lidnan uit -
Himižen kuidun tegimen kontor -
Ščokino-raudtestancijan sauvuz vl 2018
Homaičendad[vajehta | vajehtada tekst]
- ↑ Ščokinon pühäpertid sobory.ru-saital. (ven.)
- ↑ Ščokinon politehnižen kolledžan sait (schpk.ru). (ven.)
- ↑ Tulan ekonomižen kolledžan sait (tulatek.ru). (ven.) (+ äikel'ne känduz)
Irdkosketused[vajehta | vajehtada tekst]
 |
Ščokino Vikiaitas |
| Tulan agjan lidnad | ||
| Aleksin | Belöv | Bogorodick | Bolohovo | Čekalin | Donskoi | Jasnogorsk | Jefremov | Kimovsk | Kirejevsk | Lipki | Novomoskovsk | Plavsk | Sovetsk | Suvorov | Ščokino | Tul | Uzlovai | Venöv | ||