Učali

Učali
Учалы (ven. i bašk.)
Lidnanznam;	Flag;
Valdkund	Venäma
Eläjiden lugu (2020)	37,898 ristitud
Pind	56 km²
Pämez'	Il'mir Gazizov; (reduku 2020—)
Telefonkod	+7−34 791-xx-xxx
Avtokod	02, 102
Aigvö	UTC+5 (MSK+2)

Lidnan kart (2010)

Učali (ven.: Учалы́, bašk. i tot.: Учалы) om Venäman lidn da lidnankund Baškortostanan Tazovaldkundan päivnouzmaižes čogas. Se om Učalin rajonan administrativine keskuz (vspäi 1930).

Istorii[redaktiruida | redaktiruida purde]

Amuine «Pen' Učali II»-seižutez om löutud lidnan territorijal (6 tuh. vozid tagaz).

Učali-žilo mainitase 19. voz'sadaspäi. 1930-nzil vozil löutihe kuldad Pen' Učali-järvenno, i vspäi 1940 kaivuzžilo oli olmas samha kuldad. Vozil 1955−1968 saudihe cinkan (Venäman samižen kaks' koumandest) da vas'ken küllästamižtegint, sadas toižid-ki metallid penil lugumäril. Lidnan aluz om pandud kaivuzžiloiden ühtenzoitusel vodes 1963.

Učali šingotase kaivuztegimištol, sadas nenid substancijoid: cink, vas'k, kuld, hobed, platin, diorit, ozrikkivi i rugižkivi.

Geografijan andmused[redaktiruida | redaktiruida purde]

Lidn sijadase Suviuralan päivnouzmaižil pautkil, mägidenkeskeižes tahondas, 525 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Enččed Pen' Učali-järved kätihe kaivuzkombinatan vezištoikš i mülüdas lidnan territorijha, Sur' Učali- (bašk.: Оло Учалы, 3,06 km²) i Karagaili-järved (bašk.: Ҡарағайлы, 3,84 km²) oma lidnan pohjoižen röunan taga, mülüdas Ural-jogen basseinha (bašk.: Яйыҡ). Matkad Uralan joginiškhasai om 10 km suvhe, Čeläbinskan agjhasai om 10 km päivnouzmha vai suvhe, Ufahasai — 225 km päivlaskmha orhal vai 350 km avtotedme. Lähembaižed lidnad oma Üläural'sk (Čeläbinskan agj) 50 km suvhe orhal vai 65 km avtotedme i Beloreck suvipäivlaskmha 95 km avtotedme.

Učali om lidnankundan üks'jäine eländpunkt.

Eläjad[redaktiruida | redaktiruida purde]

Vn 2010 kaiken Venäman rahvahanlugemižen mödhe eläjiden lugu oli 37 788 ristitud, rajonan ristitišton pol'. Vspäi 1996 ristitišton lugu om stabiline, 37..39 tuhad eläjid (39 623 rist. vl 2009).

Rahvahad (enamba 1% vl 2010, ozutadud rahvahudenke): baškiralaižed — 50,2%, venälaižed — 26,6%, totarlaižed — 20,9%, toižed rahvahad — 2,3%.

Islaman kaks' pühäpertid oma avaitud lidnas: «Nur»-pämečet' i mečet' Zainulla Išanan nimed. Ortodoksižen hristanuskondan kaks' jumalanpertid^[1] ratas Učališ: ph. Panteleimonan i Jumalanmaman «Rigomanahin'»-jumalaižen.

Učalin kaivuztegimišton kolledž^[2], Učalin čomamahton i kul'turan kolledž^[3] oma professionaližen opendusen aluzkundoikš.

Edeline lidnan Administracijan pämez' om Il'jas Kil'muhametov (sulaku 2012 — reduku 2020).

Galerei[redaktiruida | redaktiruida purde]

Lidnan tobmuden sauvuz (2010)
Učalin «Nur»-pämečet', vn 2010 nägu
Jumalanmaman «Rigomanahin'»-jumalaižen jumalanpert', vn 2019 nägu
Filarmonii torgul Leninan nimed (2010)

Homaičendad[redaktiruida | redaktiruida purde]

↑ Učalin pühäpertid sobory.ru-saital. (ven.)
↑ Učalin kaivuztegimišton kolledžan sait (укгп.рф). (ven.)
↑ Učalin čomamahton i kul'turan kolledžan sait (ukiik.ru). (ven.) (bašk.)

Irdkosketused[redaktiruida | redaktiruida purde]

Lidnan da Učalin rajonan tobmuden aluzkundoiden oficialine sait (uchaly.bashkortostan.ru). (ven.)

Učali Vikiaitas

	Baškortostanan Tazovaldkundan lidnad
	Agidel' \| Baimak \| Belebei \| Beloreck \| Birsk \| Blagoveščensk \| Davlekanovo \| Dürtüli \| Išimbai \| Janaul \| Kumertau \| Meleuz \| Mežgor'je \| Neftekamsk \| Oktäbr'skii \| Salavat \| Sibai \| Sterlitamak \| Tuimazi \| Učali \| Uf

[1] Učalin pühäpertid sobory.ru-saital. (ven.)

[2] Učalin kaivuztegimišton kolledžan sait (укгп.рф). (ven.)

[3] Učalin čomamahton i kul'turan kolledžan sait (ukiik.ru). (ven.) (bašk.)

[1]

[2]

[3]