Učali

Vikipedii
Mine navigeerimisribale Mine otsikasti
Učali
Учалы (ven. i bašk.)
 Lidnanznam
Uchaly COA (2013).jpg
 Flag
Flag of Uchaly (Bashkortostan).png
Valdkund Venäma
Eläjiden lugu (2020) 37,898 ristitud
Pind 56 km²
Učali Учалы (ven. i bašk.)
Pämez' Il'mir Gazizov
(reduku 2020—)
Telefonkod +7−34 791-xx-xxx
Avtokod 02, 102
Aigvö UTC+5 (MSK+2)


Lidnan kart (2010)

Učali (ven.: Учалы́, bašk. i tot.: Учалы) om Venäman lidn da lidnankund Baškortostanan Tazovaldkundan päivnouzmaižes čogas. Se om Učalin rajonan administrativine keskuz (vspäi 1930).

Istorii[redaktiruida | redaktiruida purde]

Amuine «Pen' Učali II»-seižutez om löutud lidnan territorijal (6 tuh. vozid tagaz).

Učali-žilo mainitase 19. voz'sadaspäi. 1930-nzil vozil löutihe kuldad Pen' Učali-järvenno, i vspäi 1940 kaivuzžilo oli olmas samha kuldad. Vozil 1955−1968 saudihe cinkan (Venäman samižen kaks' koumandest) da vas'ken küllästamižtegint, sadas toižid-ki metallid penil lugumäril. Lidnan aluz om pandud kaivuzžiloiden ühtenzoitusel vodes 1963.

Učali šingotase kaivuztegimištol, sadas nenid substancijoid: cink, vas'k, kuld, hobed, platin, diorit, ozrikkivi i rugižkivi.

Geografijan andmused[redaktiruida | redaktiruida purde]

Lidn sijadase Suviuralan päivnouzmaižil pautkil, mägidenkeskeižes tahondas, 525 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Enččed Pen' Učali-järved kätihe kaivuzkombinatan vezištoikš i mülüdas lidnan territorijha, Sur' Učali- (bašk.: Оло Учалы, 3,06 km²) i Karagaili-järved (bašk.: Ҡарағайлы, 3,84 km²) oma lidnan pohjoižen röunan taga, mülüdas Ural-jogen basseinha (bašk.: Яйыҡ). Matkad Uralan joginiškhasai om 10 km suvhe, Čeläbinskan agjhasai om 10 km päivnouzmha vai suvhe, Ufahasai — 225 km päivlaskmha orhal vai 350 km avtotedme. Lähembaižed lidnad oma Üläural'sk (Čeläbinskan agj) 50 km suvhe orhal vai 65 km avtotedme i Beloreck suvipäivlaskmha 95 km avtotedme.

Učali om lidnankundan üks'jäine eländpunkt.

Eläjad[redaktiruida | redaktiruida purde]

Vn 2010 kaiken Venäman rahvahanlugemižen mödhe eläjiden lugu oli 37 788 ristitud, rajonan ristitišton pol'. Vspäi 1996 ristitišton lugu om stabiline, 37..39 tuhad eläjid (39 623 rist. vl 2009).

Rahvahad (enamba 1% vl 2010, ozutadud rahvahudenke): baškiralaižed — 50,2%, venälaižed — 26,6%, totarlaižed — 20,9%, toižed rahvahad — 2,3%.

Islaman kaks' pühäpertid oma avaitud lidnas: «Nur»-pämečet' i mečet' Zainulla Išanan nimed. Ortodoksižen hristanuskondan kaks' jumalanpertid[1] ratas Učališ: ph. Panteleimonan i Jumalanmaman «Rigomanahin'»-jumalaižen.

Učalin kaivuztegimišton kolledž[2], Učalin čomamahton i kul'turan kolledž[3] oma professionaližen opendusen aluzkundoikš.

Edeline lidnan Administracijan pämez' om Il'jas Kil'muhametov (sulaku 2012 — reduku 2020).

Galerei[redaktiruida | redaktiruida purde]

Homaičendad[redaktiruida | redaktiruida purde]

  1. Učalin pühäpertid sobory.ru-saital. (ven.)
  2. Učalin kaivuztegimišton kolledžan sait (укгп.рф). (ven.)
  3. Učalin čomamahton i kul'turan kolledžan sait (ukiik.ru). (ven.) (bašk.)

Irdkosketused[redaktiruida | redaktiruida purde]



Baškortostanan Tazovaldkundan lidnad
Agidel' | Baimak | Belebei | Beloreck | Birsk | Blagoveščensk | Davlekanovo | Dürtüli | Išimbai | Janaul | Kumertau | Meleuz | Mežgor'je | Neftekamsk | Oktäbr'skii | Salavat | Sibai | Sterlitamak | Tuimazi | Učali | Uf