Učali

Vikipedii
Jump to navigation Jump to search
Učali
Учалы (ven. i bašk.)
Flag
Flag of Uchaly (Bashkortostan).png
Valdkund Venäma
Eläjiden lugu (2017) 37 715 ristitud
Pind 56 km²
Učali Учалы (ven. i bašk.)
Pämez' Il'jas Kil'muhametov
(sulaku 2 012—)
Telefonkod +7-34 791-xx-xxx
Avtokod 02, 102
Aigvö UTC+5 (MSK+2)


Učali (ven., bašk. i tot.: Учалы) om Venäman lidn da lidnankund Baškortostanan Tazovaldkundan päivnouzmaižes čogas. Se om Učalin rajonan administrativine keskuz (vspäi 1930).

Istorii[redaktiruida | redaktiruida purde]

Amuine «Pen' Učali II»-seižutez om löutud lidnan territorijal (6 tuh. vot tagaz).

Učali-žilo mainitase 19. voz'sadaspäi. 1930-nzil vozil löuzihe kuldad Pen' Učali-järvenno, i vspäi 1940 kaivuzžilo oli olmas samha kuldad. Vozil 1955−1968 saudihe cinkan (Venäman samižen kaks' koumandest) da vas'ken küllästamižtegint, sadas toižid-ki metallid penil lugumäril. Lidnan aluz om pandud kaivuzžiloiden ühtenzoitusel vodes 1963.

Učali šingotase kaivuztegimištol, sadas nenid substancijoid: cink, vas'k, kuld, hobed, platin, diorit, ozrikkivi i rugižkivi.

Geografijan andmused[redaktiruida | redaktiruida purde]

Lidn sijadase Suviuralan päivnouzmaižil pautkil, mägidenkeskeižes tahondas, 525 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Enččed Pen' Učali-järved kätihe kaivuzkombinatan vezištoikš i mülüdas lidnan territorijha, Sur' Učali- (bašk.: Оло Учалы, 3,06 km²) i Karagaili-järved (bašk.: Ҡарағайлы, 3,84 km²) oma lidnan pohjoižen röunan taga, mülüdas Ural-jogen basseinha (bašk.: Яйыҡ). Matkad Uralan joginiškhasai om 10 km suvhe, Čeläbinskan agjhasai om 10 km päivnouzmha vai suvhe, Ufahasai — 225 km päivlaskmha orhal vai 350 km avtotedme. Lähembaižed lidnad oma Üläural'sk (Čeläbinskan agj) 50 km suvhe orhal vai 65 km avtotedme i Beloreck suvipäivlaskmha 95 km avtotedme.

Učali om lidnankundan üks'jäine eländpunkt.

Eläjad[redaktiruida | redaktiruida purde]

Vn 2010 kaiken Venäman rahvahanlugemižen mödhe eläjiden lugu oli 37 788 ristitud, rajonan ristitišton pol'. Vspäi 1996 ristitišton lugu om stabiline, 37..39 tuhad eläjid (39 623 rist. vl 2009). Islaman kaks' mečetid da ortodoksižen hristanuskondan pühäpert' oma olmas lidnas.

Rahvahad (enamba 1% vl 2010, ozutadud rahvahudenke): baškiralaižed — 50,2%, venälaižed — 26,6%, totarlaižed — 20,9%, toižed rahvahad — 2,3%.

Učalin kaivuztegimišton kolledž, Učalin čomamahton i kul'turan kolledž oma professionaližen opendusen aluzkundoikš.

Irdkosketused[redaktiruida | redaktiruida purde]



Baškortostanan Tazovaldkundan lidnad
Agidel' | Baimak | Belebei | Beloreck | Birsk | Blagoveščensk | Davlekanovo | Dürtüli | Išimbai | Janaul | Kumertau | Meleuz | Mežgor'je | Neftekamsk | Oktäbr'skii | Salavat | Sibai | Sterlitamak | Tuimazi | Učali | Uf