Mine sisu juurde

Vätkan Poläni

Vikipedii-späi
Vätkan Poläni
Вятские Поляны
 Lidnanznam
 Flag
Valdkund Venäma
Eläjiden lugu (2020) 31,873 ristitud
Pind 28,34 km²
Vätkan Poläni Вятские Поляны
Pämez' Valerii Maškin
(sulaku 2018—)
Telefonkod +7−83 334-xx-xxx
Avtokod 43
Aigvö UTC+3 (MSK+0)


Vätkan Poläni (ven.: Вя́тские Поля́ны «pallištod Vätk-jogenno», tot.: Нократ Аланы) om Venäman lidn da lidnümbrik Kirovan agjan suvipäivnouzmaižes čogas. Se om agjan koumanz'-nellänz' lidn eläjiden lugun mödhe, mugažo Vätkan Polänin rajonan administrativižeks keskuseks.

Eländpunkt mainitaškanzihe vl 1596 kuti žilo ortodoksižen hristanuskondan Vätkan Emäganpäivän jumalankodinno. Vn 1914 redukus «MoskvKazan'Jekaterinburg»-raudte läbiti žilod raudtesildanke Vätkas päliči. Vl 1938 kätihe radnikžiloks, se sai lidnan statusad vl 1942. Vspäi 2007 avtotesild ühtenzoitab Vätkan randoid kahesas kilometras päivnouzmha lidnaspäi.

Vätkan Poläni šingotase tuikutimiden «Molot»-tegimel[1] («pall'»), lukloiden tegimel[2], sauvondmaterialiden tehmižel (raudbeton, puižed konstrukcijad), sömtegimištol (leibänproduktad, lindferm), omblendedheotandoil (pälembaižed sobad, radsobad, sumkad), laivoiden i mineraližheretusiden pästandal. Jogivaldmad oma väges.

Geografijan andmused

[vajehta | vajehtada lähtetekst]

Lidn sijadase Vätk-jogen oiktal randal, 100 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Vätkan oiktad Oštorm- (ven.: Ошторма) i Toimenk- (ven. Тойменка) ližajoged jokstas lidnas.

Matkad Tatarstanan röunhasai om kaks' kilometrad suvipäivlaskmha orhal, koume kilometrad raudtedme vai avtotedme, agjan Kirov-pälidnhasai om 278 km pohjoižhe-lodeheze orhal, 330 km avtotedme vai 610 km raudtedme. Lähembaižed lidnad oma Sosnovk kümnes kilometras päivnouzmha orhal, 21 km avtotedme vai 14 km raudtedme, Kukmor (Tatarstan) 10 km suvipäivlaskmha orhal, avtotedme vai raudtedme, i Malmiž 41 km lodeheze orhal vai 58 km avtotedme.

Vätkan Poläni om lidnümbrikon üks'jäižeks eländpunktaks.

Lidnümbrikon tobmuden pämez' om sen Administracijan pämez'. Edeline lidnan pämez' om Andrei Klükin, radoi vn 2018 uhokuhusai. Lidnan Duman ezimez' om Mihail Babuškin vn 2021 redukuspäi. Edeližed Duman ezimehed oma Aleksandr Zäzev (reduku 2016 — reduku 2021), Sergei Kisläkov (radoi vn 2016 redukuhusai).

Vn 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe lidnan eläjiden lugu oli 35 162 ristitud. Kaik 32 817 eläjad oli lidnas vl 2017. Kaikiš suremb lidnan ristitišt oli 46 tuhad eläjid vl 1992.

Rahvahad (2002): venälaižed — 70,2 %, totarlaižed — 18,2 %, udmurtalaižed — 5,3 %, marilaižed — 2,5 %, toižed rahvahad — 3,8 %.

Ortodoksižen hristanuskondan seičeme pühäpertid[3] oma kaičenus i saudud lidnas: ph. Mikulai-čudonsädajan päjumalanpert' (om saudud vll 1818−1826, kellčuhunduz 1893), kaks' jumalanpertid, kaks' časounäd, Raštvoiden Iveran naižjumalankodin kaks' jumalanpertid. Niiden ližaks Eläban Eziauguižen Stroican jumalanpert' (oli avaitud vspäi 1838) ei ole kaičenus. Islaman mečet' i medrese oma avaitud.

Vätkan Polänin mehanine tehnikum[4] i Vätkan Polänin gumanitarine kolledž[5] oma lidnan professionaližen opendusen aluzkundoikš.

  1. Vätkan Polänin mašinansauvomižen tegimen sait (молотармз.рф). (ven.)
  2. Mehanižen «Mettem»-tegimen sait (mettem.ru). (ven.) (angl.)
  3. Vätkan Polänin pühäpertid sobory.ru-saital. (ven.)
  4. Vätkan Polänin mehanižen tehnikuman sait (vpmt.ru). (ven.)
  5. Vätkan Polänin gumanitarižen kolledžan sait (gumkoll.ru). (ven.)



Kirovan agjan lidnad
Jaransk | Kirov | Kirovo-Čepeck | Kirs | Kotel'nič | Luz | Malmiž | Muraši | Nolinsk | Omutninsk | Orlov | Slobodskoi | Sosnovk | Sovetsk | Zujevk | Uržum | Vauged Holunic | Vätkan Poläni