Žizdr (lidn)

Vikipedii
Mine navigeerimisribale Mine otsikasti
Žizdr
Жиздра
 Lidnanznam
Coat of Arms of Zhizdra (Kaluga oblast).png
 Flag
Flag of Zhizdra (Kaluga oblast).png
Valdkund Venäma
Eläjiden lugu (2018) 5 461 ristitud
Pind 17,85 km²
Pämez' Galina Jašečkina
(reduku 2 015—)
Telefonkod +7-48 445-xx-xxx
Avtokod 40
Aigvö UTC+3 (MSK+0)


Žizdr (ven.: Жи́здра) om Venäman lidn da lidnankund Kalugan agjan suvipäivlaskmas. Se om Žizdran rajonan administrativine keskuz.

Istorii[redaktiruida | redaktiruida purde]

Eländpunktan oficialižen alusenpanendan voz' om 1146. Žizdr oli Moskvan valdkundan röunžiloks 16. voz'sadal. Žilo sai makundan lidnan statusad Jekaterina II-imperatornaižen käskön mödhe vs 1777 redukun 17. päiväspäi. Vl 1890 sur' lämoipalo mureni lidnan pol't. Kaks' jarmankad vodes oleskeli lidnas edel revolücijad, torguihe käziradajiden tegesid (keded, nahkad, suugased, purehkangaz, šarž-kangaz, linkabe, nin', pühävoi, putegesed). Toižen mail'man sodan aigan lidn oli okkupiruidud nacistoil (reduku 1941 — 16. eloku 1943), päzutihe pandud mantazole olendas, ajadihe eläjiden palad radmaha Germanijas.

Žizdr šingotase mecan ümbriradmižen edheotandoil i sömtegimištol (maidtegim, likörtegim, limonadan pästand).

Geografijan andmused[redaktiruida | redaktiruida purde]

Lidn sijadase rajonan keskuzpalas, Žizdr-jogen üläjoksmusen randoil (ven.: Жиздра 223 km pitte, Okan hura ližajogi), 180 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Kaks' pen't vezivaradint om lidnan päivnouzmaižel röunal: Žizdr-jogel i sen oiktal Pot'j-ližajogel (ven. Потья). Matkad Bränskan agjan röunhasai om 16 km suvipäivlaskmha orhal. Matkad Kalughasai om 131 km pohjoižpäivnouzmha orhal vai 147 km avtotel. Lähembaižed lidnad oma Lüdinovo 23 km lodeheze orhal vai 27 km avtotedme i Dät'kovo (Bränskan agj) 31 km päivlaskmha-suvipäivlaskmha orhal vai 63 km avtotedme. «Kalug — Bränsk»-avtote mäneb koumes kilometras päivnouzmha lidnaspäi.

Žizdr om lidnankundan üks'jäine eländpunkt. Lidnankundan pind — 17,85 km².

Eläjad[redaktiruida | redaktiruida purde]

Vl 1939 lidnan ristitišt oli 8 109 eläjad. Vn 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe lidnan eläjiden lugu oli 5 585 ristitud, rajonan pol'. Kaikiš suremb lidnan ristitišt oli 11..12 tuhad eläjid vll 1857−1895 (12 099 rist. vl 1893) i 6 100 eläjad vll 1998−2000. Ristitišt poleni lähižen Lüdinovon raudtegimiden šingotesen tagut. Ortodoksižen hristanuskondan Pühän Jumalanmaman Katken pühäpert' om udessündutadud lidnas vll 1992−1994.[1]

Rahvahad (2010): venälaižed — 93,1%, armenijalaižed — 2,0%, ukrainalaižed — 1,5%, azerbaidžanlaižed — 1,1%, toižed rahvahad — 2,3%.

Lähembaine professionaližen opendusen aluzkund om Lüdinovon industrialine tehnikum. Sadunkazvatusen profškol, sid' maploduidenkazvatusen tehnikum radoi lidnas edel 1941. vot, dendrarii om olmas tähäsai.

Homaičendad[redaktiruida | redaktiruida purde]

  1. Žizdran Pühän Jumalanmaman Katken pühäpertin sait (hram-pokrov.ru). (ven.)

Irdkosketused[redaktiruida | redaktiruida purde]



Kalugan agjan lidnad
Balabanovo | Belousovo | Borovsk | Jermolino | Juhnov | Kalug | Kirov | Kondrovo | Kozel'sk | Kremönki | Lüdinovo | Malojaroslavec | Medin' | Meščovsk | Mosal'sk | Obninsk | Sosenskii | Spas-Demensk | Suhiniči | Žizdr | Žukov | Tarus