Kemin rajon

Vikipedii
Jump to navigation Jump to search
Kemin rajon
Кемский район (ven.)
Kemin piiri (suom.)
Znam (text)
Coat of Arms of Kemsky rayon (Karelia).jpg
Flag (text)
Flag of Kemsky rayon (Karelia).png
Valdkund Venäma
Administrativine keskuz Kem'
Eläjiden lugu (2016) 15 753 ristitud
Pind 8 029 km²
Kemin rajon Кемский район (ven.) Kemin piiri (suom.)

Kemin rajon (ven.: Кемский район, suom.: Kemin piiri) om municipaline ühtnik Karjalan Tazovaldkundas, Venälaižes Federacijas.

Administrativine keskuz om Kem'-lidn. Rajonan ristitišton koume nelländest eläb siš.

Istorii[redaktiruida | redaktiruida purde]

Rajonan aluz om pandud vl 1927 Karjalha, elokun 29. päivän VCIK:an käskön mödhe.

Suren Tatanman sodan aigan ei olend Suomenman sodavägid rajonas.

Vspäi 1994 ühtištuihe rajonad Kem'-lidnanke. Vl 2002 rajonan päkäskuz om vahvištadud, nügüd' se om väges äiluguižidenke vajehtusidenke.

Geografijan andmused[redaktiruida | redaktiruida purde]

Kemin rajon om Karjalan Tazovaldkundan pohjoižpäivnouzmaine taho. Pind — 8 029 nellikkilometrad (9nz' sija tazovaldkundas 18späi). Mec otab territorijan kaks' videndest (3237 km²), se om kavag'mec tobjimalaz.

Om röunoid 4 Venäman rajonanke:

Vauged meri lainištab rajonan päivnouzmaižid randoid.

Znamasine jogi om Kem' ližajogidenke rajonan suves. Kaikiš suremb järv om Pon'gom lodehes. Kaik om läz 200 järved da enamba 88 joged rajonas[1].

Londuseližed varad oma turbaz, sauvondmaterialad (katekivi, sauvondkivi, rugižkivi, ozrikkivi, saved, letked), mec, kala, reskvezi.

Vspäi 2005 rajonan territorii jagase 4 municipaližhe ühtnikha: 1 lidnankund da 3 küläkundad.

Tobmuz[redaktiruida | redaktiruida purde]

Käskusenandai tombuz om Rajonan Nevondkund (ven. Совет района) 16 ühtnijanke, kaikenaigaižita radnikoita. Kaik rahvaz valičeb heid videks vodeks. Järgvaličendad sihe oliba vl 2014 kül'mkun 11. päiväl (koumanz' kucund). Valerii Beläkov radab Rajonan Nevondkundan ezimehen da rajonan pämehen vs 2014 kül'mkun 11. päiväspäi. Rajonan Nevondkundan ezitajad valitas rajonan pämest i rajonan administracijan pämest ičeze valdatusiden strokun lophusai.

Vs 2006 tal'vkuspäi[2] Jurii Razumeičik om valitud i radab rajonan administracijan pämeheks kontraktan mödhe kahtenden strokun jäl'geten. Kaks' varapämest oma hänele abhu. Ühesa palakundad alištudas rajonan administracijan pämehištole.

Eläjad[redaktiruida | redaktiruida purde]

Vn 2002 Venäman rahvahanlugemižen mödhe eläjiden lugu oli 5 386 ristitud (20 006 Keminke), vl 2010 — 17 756 ristitud (4 705 Kemita).

Kaik om 19 eländpunktad rajonas (vl 2005), sidä kesken 1 lidn, 9 külänvuittušt žilod, 4 raudtestancijad-eländpunktad, 5 küläd.

Toine sur' eländpunkt om Rabočeostrovsk-žilo (1,9 tuh. rist. vl 2016).

Rahvahad (vn 2002 Venäman rahvahanlugemižen mödhe, enamba 0,4%)[3]: venälaižed — 82,3%, karjalaižed — 5,8%, vaugedvenälaižed — 5,5%, ukrainalaižed — 2,9%, suomalaižed — 0,9%, totarlaižed — 0,4%, pol'šanmalaižed — 0,4%, toižed rahvahad — 1,6%, rahvahuden ozutandata — 0,2%.

Vl 2002 19 vepsläšt eli rajonas (0,09% sen ristitištospäi).

Ižanduz[redaktiruida | redaktiruida purde]

Rajonan ižandusen päsarakod oma mecan varhapanend, pumaterialan ümbriradmine, kalankazvatuz, sauvondkiven samine, šebnän tehmine, gidroenergetik (Kemin GES:oiden kaskad), ujund- da raudtetransport, turizm.

Homaičendad[redaktiruida | redaktiruida purde]

  1. Проект программы экономического и социального развития муниципального образования «Кемский муниципальный район» на 2017-2020 годы (Municipaližen «Kemin municipaline rajon»-ühtnikan ekonomižen da socialižen šingotesen program 2017-2020 voziden täht projektas). — Kemin rajonan administracii, 2016 (kemrk.ru). (ven.)
  2. В Кеми появились глава и бюджет (Pämez' da budžet oma valitud Kemiš). — Petroskoin uzištused 15.12.2006 (stolicaonego.ru). (ven.)
  3. Справка об исторических, культурных, демографических и национальных особенностях Кемского района (Tedonandmine Kemin rajonan istorižiš, kul'turižiš, demografižiš da rahvahaližiš eriližusiš). — Karjalan Tazovaldkundan Ohjastuz (gov.karelia.ru) (ven.)

Irdkosketused[redaktiruida | redaktiruida purde]