Segežan rajon

Segežan rajon
Сегежский район (ven.)
Segežan piiri (suom.)
Znam (text);	Flag (text);
Valdkund	Venäma
Administrativine keskuz	Segež
Eläjiden lugu (2016)	37,906 ristitud
Pind	10,723 km²

Segežan rajon (ven.: Сеге́жский райо́н, suom.: Segežan piiri) om municipaline ühtnik Karjalan Tazovaldkundas, Venälaižes Federacijas.

Administrativine keskuz om Segež-lidn. Rajonan ristitišton viž seičemendest eläb siš.

Istorii

Rajonan aluz om pandud Karjalha vl 1927, elokun 27. päivän VCIK:an käskön mödhe. Panihe Nadvojicid (Vožmosalm, suom. Vojatšu) sen keskuseks (20 km pohjoižhe Segežaspäi), vspäi 1929 — Maigub-žilo. Likvidiruihe rajonad vn 1930 sulakun 20. päiväl.

Suren Tatanman sodan aigan Vigjärv oli röunaks NSTÜ:n i Suomenman sodavägiden keskes. Segež oli nevondkundaližen frontan eziröunas.

Vl 1945 udessündutihe Segežan rajonad Medvežjegorskan da Rugjärven rajoniden paloišpäi i panihe Segež-lidnad sen keskuseks. Vozil 1991−2005 Segež-lidn oli alištunu tazovaldkundan tobmudele oikti.

Geografijan andmused

Segežan rajon om Karjalan Tazovaldkundan päivnouzmaine taho. Pind — 10 723 nellikkilometrad (8nz' sija tazovaldkundas 18späi). Mec katab rajonan pol't (4 900 km²), se om kavag'mec tobjimalaz. Sod ottas koumandest (3 600 km²). Saum vezid — videndez.

Om röunoid Venäman nellänke rajonanke:

suvipäivnouzmas Arhangel'skan agjan Onegan rajonanke;
suves da suvipäivlaskmas Karjalan Tazovaldkundan Medvežjegorskan rajonanke;
lodehes Karjalan Tazovaldkundan Mujezerskijan rajonanke;
pohjoižes da pohjoižpäivnouzmas Karjalan Tazovaldkundan Belomorskan rajonanke.

Znamasine jogi om Vig, se om Vaugedmeren-Baltijanmeren veziten pala vspäi 1933. Kaikiš surembad järved-vezivaradimed oma Vigjärv (suom. Uikujärvi, 1143 km²) rajonan keskuses da Segjärv (suom. i karj. Seesjärvi, 815 km²) rajonan suvipäivlaskmaižel röunal. Kaik om 487 järved da ühesa joged rajonas^[1].

Klimat om ven pehmed meren klimatan pirdoidenke. Vilukun keskmäine lämuz om −12,1 C°, heinkun +16,6 C°. Paneb sadegid 500 mm vodes.

Londuseližed varad oma turbaz, metallad (vas'k, nikel', kuld), sauvondmaterialad (sauvondkivi, letked, gravii), tal'k^[2], mec, kala, reskvezi.

Tobmuz

Vspäi 2005 rajonan territorii jagase kudeks municipaližeks ühtnikaks: kaks' lidnankundad da nell' küläkundad.

Käskusenandai tobmuz om Rajonan nevondkund (ven.: Совет района) 18 ühtnijanke. Kaik rahvaz valičeb heid videks vodeks. Valičendad sihe oliba edel strokud, vn 2012 redukun 14. päiväl (kudenz' kucund)^[3]. Sergei Tükov radab Rajonan Nevondkundan ezimehen da rajonan pämehen vn 2012 redukuspäi. Üks' abunik om hänele abhu. Rajonan nevondkundan deputatad valitas rajonan pämest i rajonan administracijan pämest ičeze valdatusiden strokun lophusai.

Vn 2011 vilukun 1. päiväspäi Igor' Veksler om valitud i radab rajonan administracijan pämeheks kontraktan mödhe^[4]. Üks' varapämez' om hänele abhu. Kaik kuz' palakundad, koume ohjandust, kaks' laudkundad da üks' komitet alištudas rajonan administracijan pämehištole.

Eläjad

Vn 2002 Venäman rahvahanlugemižen mödhe rajonan eläjiden lugu oli 15 624 ristitud (49 838 Segežanke), vl 2010 — 41 215 ristitud (11 584 Segežata).

Kaik om 36 eländpunktad rajonas (vl 2005), sidä kesken üks' lidn, üks' lidnanvuitte žilo, 15 külänvuittušt žilod, kahesa raudtestancijad-eländpunktad, seičeme küläd.

Toine znamasine eländpunkt om lidnanvuitte Nadvojicad-žilo (7,8 tuh. rist. vl 2016).

Rahvahad (enamba 0,4 % vn 2002 Venäman rahvahanlugemižen mödhe)^[5]: venälaižed — 81,3 %, vaugedvenälaižed — 7,3 %, karjalaižed — 3,4 %, ukrainalaižed — 2,9 %, suomalaižed — 1,1 %, pol'šanmalaižed — 0,6 %, toižed rahvahad — 2,3 %, rahvahuden ozutandata — 1,1 %.

Vl 2002 65 vepsläšt eli rajonas (0,13 % sen ristitištospäi).

Ižanduz

Rajonan ižandusen päsarakod oma:

mecan varhapanend;
pumaterialan ümbriradmine;
cellülozbumagaine tegimišt (Segežan CBK, kaikiš suremb kraftbumagan pästand Evropas);
alüminijan metallurgii (Nadvojicin alüminijantegim);
raudte- da jogitransport;
gidroenergetik (Ondan GES, mülüb Vigan GES:oiden kaskadha);
torguind;
sauvond;
maižanduz, kalankazvatuz.

Homaičendad

Irdkosketused

[1] Сегежский муниципальный район — краткая информация о муниципальном образовании (Segežan municipaline rajon — lühüd informacii municipaližes ühtnikas). — Karjalan Tazovaldkundan Ohjastuz (gov.karelia.ru). (ven.)

[2] Сегежский район — географические характеристики (Segežan rajon — geografijan andmused). — Segežan rajonan oficialine sait (home.onego.ru/~segadmin). (ven.)

[3] Новым главой Сегежского района Карелии избран начальник цеха (Cehan pämez' om valitud Karjalan Segežan rajonan udeks pämeheks). — Informacine Regnum-agentuz (regnum.ru). (ven.)

[4] Список лиц, назначенных на должности из резерва управленческих кадров (Pandud radnikusile personiden nimikirjutez ohjastuzkadroiden varaspäi). — Segežan rajonan oficialine sait (home.onego.ru/~segadmin). (ven.)

[5] Справка об исторических, культурных, демографических и национальных особенностях Сегежского района (Tedonandmine Segežan rajonan istorižiš, kul'turižiš, demografižiš da rahvahaližiš eriližusiš). — Karjalan Tazovaldkundan Ohjastuz (gov.karelia.ru). (ven.)

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]