Segežan rajon
| Valdkund | Venäma |
| Administrativine keskuz | Segež |
| Eläjiden lugu (2016) | 37 906 ristitud |
| Pind | 10 723 km² |
.svg)
| |
Segežan rajon (ven.: Сегежский район, suom.: Segežan piiri) om municipaline ühtnik Karjalan Tazovaldkundas, Venälaižes Federacijas.
Administrativine keskuz om Segež-lidn. Rajonan ristitišton viž seičemendest eläb siš.
Südäiolend
Istorii[redaktiruida | redaktiruida purde]
Rajonan aluz om pandud vl 1927 Karjalha, elokun 27. päivän VCIK:an käskön mödhe. Panihe Nadvojicid (Vožmosalm, suom. Vojatšu) sen keskuseks (20 km pohjoižhe Segežaspäi), vspäi 1929 — Maigub-žilo. Rajonad likvidiruihe vl 1930 sulakun 20. päiväl.
Suren Tatanman sodan aigan Vigjärv oli röunaks NSTÜ:n i Suomenman sodavägiden keskes. Segež oli nevondkundaližen frontan eziröunas.
Vl 1945 udessündutihe Segežan rajonad Medvežjegorskan da Rugjärven rajoniden paloišpäi i panihe Segež-lidnad sen keskuseks. Vozil 1991−2005 Segež-lidn oli alištunu tazovaldkundan tobmudele oikti.
Geografijan andmused[redaktiruida | redaktiruida purde]
Segežan rajon om Karjalan Tazovaldkundan päivnouzmaine taho. Pind — 10 723 nellikkilometrad (8nz' sija tazovaldkundas 18späi). Mec katab rajonan pol't (4 900 km²), se om kavag'mec tobjimalaz. Sod ottas koumandest (3 600 km²). Saum vezid — videndez.
Om röunoid 4 Venäman rajonanke:
- suvipäivnouzmas Arhangel'skan agjan Onegan rajonanke;
- suves da suvipäivlaskmas Karjalan Tazovaldkundan Medvežjegorskan rajonanke;
- lodehes Karjalan Tazovaldkundan Mujezerskijan rajonanke;
- pohjoižes da pohjoižpäivnouzmas Karjalan Tazovaldkundan Belomorskan rajonanke.
Znamasine jogi om Vig, se om Vaugedmeren-Baltijanmeren veziten pala vspäi 1933. Kaikiš surembad järved-vezivaradimed oma Vigjärv (suom. Uikujärvi, 1143 km²) rajonan keskuses da Segjärv (suom. i karj. Seesjärvi, 815 km²) rajonan suvipäivlaskmaižel röunal. Kaik om 487 järved da 9 joged rajonas[1].
Klimat om ven pehmed meren klimatan pirdoidenke. Vilukun keskmäine lämuz om −12,1 C°, heinkun lämuz om +16,6 C°. Paneb sadegid 500 mm vodes.
Londuseližed varad oma turbaz, metallad (vas'k, nikel', kuld), sauvondmaterialad (sauvondkivi, letked, gravii), tal'k[2], mec, kala, reskvezi.
Vspäi 2005 rajonan territorii jagase 6 municipaližhe ühtnikha: 2 lidnankundad da 4 küläkundad.
Tobmuz[redaktiruida | redaktiruida purde]
Käskusenandai tobmuz om Rajonan Nevondkund (ven. Совет района) 18 ühtnijanke. Kaik rahvaz valičeb heid videks vodeks. Valičendad sihe oliba edel strokud, vl 2012 redukun 14. päiväl (kudenz' kucund)[3]. Sergei Tükov radab Rajonan Nevondkundan ezimehen da rajonan pämehen vs 2012 redukuspäi. Üks' abunik om hänele abhu. Rajonan Nevondkundan ezitajad valitas rajonan pämest i rajonan administracijan pämest ičeze valdatusiden strokun lophusai.
Vs 2011 vilukun 1. päiväspäi Igor' Veksler om valitud i radab rajonan administracijan pämeheks kontraktan mödhe[4]. Üks' varapämez' om hänele abhu. Kuz' palakundad, 3 ohjandust, 2 laudkundad da 1 komitet alištudas rajonan administracijan pämehištole.
Eläjad[redaktiruida | redaktiruida purde]
Vn 2002 Venäman rahvahanlugemižen mödhe eläjiden lugu oli 15 624 ristitud (49 838 Segežanke), vl 2010 — 41 215 ristitud (11 584 Segežata).
Kaik om 36 eländpunktad rajonas (vl 2005), sidä kesken 1 lidn, 1 lidnanvuitte žilo, 15 külänvuittušt žilod, 8 raudtestancijad-eländpunktad, 7 küläd.
Toine sur' eländpunkt om lidnanvuitte Nadvojicad-žilo (7,8 tuh. rist. vl 2016).
Rahvahad (vn 2002 Venäman rahvahanlugemižen mödhe, enamba 0,4%)[5]: venälaižed — 81,3%, vaugedvenälaižed — 7,3%, karjalaižed — 3,4%, ukrainalaižed — 2,9%, suomalaižed — 1,1%, pol'šanmalaižed — 0,6%, toižed rahvahad — 2,3%, rahvahuden ozutandata — 1,1%.
Vl 2002 65 vepsläšt eli rajonas (0,13% sen ristitištospäi).
Ižanduz[redaktiruida | redaktiruida purde]
Rajonan ižandusen päsarakod oma:
- mecan varhapanend;
- pumaterialan ümbriradmine;
- cellülozbumagaine tegimišt (Segežan CBK, kaikiš suremb kraftbumagan pästand Evropas);
- alüminijan metallurgii (Nadvojicin alüminijantegim);
- raudte- da jogitransport;
- gidroenergetik (Ondan GES, mülüb Vigan GES:oiden kaskadha);
- torguind;
- sauvond;
- maižanduz, kalankazvatuz.
Homaičendad[redaktiruida | redaktiruida purde]
- ↑ Сегежский муниципальный район — краткая информация о муниципальном образовании (Segežan municipaline rajon — lühüd informacii municipaližes ühtnikas). — Karjalan Tazovaldkundan Ohjastuz (gov.karelia.ru). (ven.)
- ↑ Сегежский район — географические характеристики (Segežan rajon — geografijan andmused). — Segežan rajonan oficialine sait (home.onego.ru/~segadmin). (ven.)
- ↑ Новым главой Сегежского района Карелии избран начальник цеха (Cehan pämez' om valitud Karjalan Segežan rajonan udeks pämeheks). — Informacine Regnum-agentuz (regnum.ru). (ven.)
- ↑ Список лиц, назначенных на должности из резерва управленческих кадров (Pandud radnikusile personiden nimikirjutez ohjastuzkadroiden varaspäi). — Segežan rajonan oficialine sait (home.onego.ru/~segadmin). (ven.)
- ↑ Справка об исторических, культурных, демографических и национальных особенностях Сегежского района (Tedonandmine Segežan rajonan istorižiš, kul'turižiš, demografižiš da rahvahaližiš eriližusiš). — Karjalan Tazovaldkundan Ohjastuz (gov.karelia.ru). (ven.)
Irdkosketused[redaktiruida | redaktiruida purde]
- Segežan rajonan oficialine sait (home.onego.ru/~segadmin). (ven.)
- Segežan rajon Karjalan Tazovaldkundan oficialižel gov.karelia.ru-saital. (ven.)
Karjalan Tazovaldkundan Rajonad | ||
|---|---|---|
 | Belomorskan • Kalevalan • Kemin • Kondopogan • Lahdenpohjan • Louhin • Medvežjegorskan • Mujezerskijan • Olonecan • Pit'krandan • Präžan • Pudožan • Segežan • Sojärven • Sortavalan • Änižröunan |  |
