Miluoki

Vikipedii
Mine navigeerimisribale Mine otsikasti
Miluoki
Milwaukee
 Lidnanznam
Seal of Milwaukee, Wisconsin.png
 Flag
Flag of Milwaukee, Wisconsin.svg
Valdkund Amerikan Ühtenzoittud Valdkundad
Eläjiden lugu (2018) 594,511 ristitud
Pind 250,75 km²
Miluoki Milwaukee
Pämez' Tom Barrett
(sulaku 2004—)
Telefonkod +1-414
Aigvö tal'vel UTC−6,
kezal UTC−5


Lidnan transportine kart (2014)

Miluoki (angl.: Milwaukee [mɪlˈwɔːki], sijaline [mɪˈlwɔːki]) om AÜV:oiden lidn da port Suril järvil, pohjoižes Viskonsin-štatas. Se om štatan kaikiš suremb i valdkundan 31nz' lidn eläjiden lugun mödhe, Miluokin ümbrikon administrativine keskuz.

Istorii[redaktiruida | redaktiruida purde]

Ende ho-čank-, menomini-, foks-, maskuten-, sauk-, potavatomi- i odžibve-indejalaižed eliba neniš tahoiš. Evropalaižiden eländpunktan aluz om pandud Žak Vio-kanadalaižel vl 1795 kuti torguindžilo. Nimituz libub algonkinižes indejižes millioke-sanaspäi i znamoičeb «čoma ma». Kaznu eländpunkt sai lidnan statusad vn 1846 31. päiväl vilukud, se om Miluokin alusenpanendan oficialine dat.

Miluoki šingotase tervhudenkaičendan aluzkundoil, finansižil fondoil, pästandkodil, mašinansauvomižel (kaivuztransportine mašiništ — Komatsu, akkumulätorad — Johnson Controls), sömtegimištol (oludtegimed). Neniden kompanijoiden päfaterad sijadasoiš lidnas: Northwestern Mutual (varmituz, rahapanendad), Manpower (personalan rekruting), Rockwell Automation (tegimišton avtomatizacii), Harley-Davidson (motociklad, aviapalad).

Geografijan andmused[redaktiruida | redaktiruida purde]

Lidn sijadase štatan suvipäivnouzmas, Mičigan-järven päivlaskmaižel randal, 188 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Koume joged ühthejokstas da lanktas järvhe: Menomoni, Kinnikinik i Miluoki. Matkad štatan administrativižes Madison-keskushesai om 124 km päivlaskmha. Lähembaine toine järed lidn om Čikago 150 km suvhe.

Eläjad[redaktiruida | redaktiruida purde]

Vn 2010 AÜV:oiden rahvahanlugemižen mödhe lidnan eläjiden lugu oli 592 025 ristitud. Kaikiš suremb ristitišt oli 741 324 eläjad vl 1960. Vspäi 2000 lidnan eläjiden lugu om stabiline. Läz 2 mln ristituid elädas lidnaglomeracijas (33nz' surtte valdkundas).

Augotižlibundan mödhe (2010): afrikalaižed — 40,0%, evropalaižed (ispanijalaižita) — 37,0%, ispanijalaižed i latinoamerikalaižed — 17,3%, azijalaižed — 3,5%, toiženke augotižlibundanke — 2,2%.

Homaičendad[redaktiruida | redaktiruida purde]


Irdkosketused[redaktiruida | redaktiruida purde]



AÜV:oiden järedad lidnad
Enamba 3 mln. eläjid Los Andželes | Nju Jork
1—3 mln. eläjid Čikago | Dallas | Filadel'fii | Finiks | Hjuston | San Antonio | San Diego | San Hose
750 tuh. eläjid — 1 mln. Džeksonvill | Fort Uert | Indianapolis | Kolumbus | Ostin | San Francisko | Šarlott
Enamba 500 tuh. eläjid Al'bukerke | Baltimor | Boston | Denver | Detroit | El' Paso | Fresno | Las Vegas | Luisvill | Memfis | Miluoki | Našvill | Oklahoma Siti | Portlend | Sakramento | Sietl | Tuson | Vašington