Rig

Vikipedii
Jump to navigation Jump to search
Rig
Rīga
 Lidnanznam
Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg
 Flag
Flag of Riga.svg
Valdkund Latvii
Eläjiden lugu (2015) 698 529 ristitud
Pind 307,17 km²
Rig Rīga
Pämez' Nil Ušakov
(heinku 2 009—)
Telefonkod +371
Aigvö tal'vel UTC+2 
kezal UTC+3


Rigan rajonad da ezilidnad:      Keskuzrajon (latv. Centra rajons)      Kurzemen rajon (Kurzeme)      Pohjoižrajon (latv. Ziemeļu rajons)      Vidzemen ezilidn (Vidzeme)      Latgalen ezilidn (Latgale)      Zemgalen ezilidn (Zemgale)

Rig (latvijan kelel: Rīga [ˈriːɡa], latg.: Reiga) om Latvijan pälidn da kaikiš suremb lidn.

Lidn om valdkundan politikan, kul'turan da ižandusen keskuz. Se om üks' 9 lidnaspäi tazovaldkundan alištusenke.

Istorii[redaktiruida | redaktiruida purde]

Eländpunktan aluz om pandud Al'bert Buksgevden-episkopal vl 1201 ühtennimižen jogen sun randoil, Daugavan randištol, üks'jäižeks ümbrištos lasketud torguindeländpunktaks. Vozil 1211-1270 Dom-päjumalanpert' om saudud. Vll 1222−1223 Rigan Nevondkund sündui, vl 1225 panihe lidnan pämehen valitud radnikust (fogt episkopan sijas), i kätihe Rigad lidnaks. Alusenpanendan aigaspäi Rig oli latvijalaižiden maiden pälidnaks kaikenaigašti.

Toižen mail'man sodan aigan saksalaižed sodaväged oliba lidnas vozil 1941−1944.

Geografijan andmused[redaktiruida | redaktiruida purde]

Rig sijadase valdkundan keskuses, Daugav-jogen molembil randoil sen lanktendan sijas Baltijan meren Rigan lahthe. Lidn seižub 7 metrad keskkorktusel. Dzegužkalns-dün 28 m kortte sijadase lidnan lodehes, se om rahvalaine puišt.

Klimat om ven Baltijan meren, pil'vesekahad päiväd oma paksud (40%). Keza om läm' neps. Lämšundad oma paksud tal'vel (10 kerdad uhokus). Heinkun lämuz om +18,2 C°, vilukun −2,7 C°, uhokun −3 C°. Voden keskmäine lämuz om +7,0 C°. Paneb sadegid 669 mm vodes, enamba kezakus-redukus (70..80 mm kus).

Rig jagase oficialižešti 3 rajonha (üks'lugu latv.: rajons) da 3 ezilidnha (latv. üks'lugu: priekšpilsēta). Rajonad da ezilidnad alajagasoiš 58 lidnanlaptha (latv. üks'lugu: apkaime).

Eläjad[redaktiruida | redaktiruida purde]

Kaikiš suremb ristitišt oli 909 305 eläjad vl 1990. Vl 2013 eläjiden lugu oli 695 539 ristitud, se väheni emigracijan da madalan sündutandmäran taguiči. Läz 1,1 mln elädas lidnas ezilidnoidenke.

Vl 2015 Rig-lidnan eläjiden keskes 45,9% oma latvijalaižed, 38,0% — venälaižed, 3,9% — vaugedvenälaižed, 3,5% — ukrainalaižed, 1,9% — pol'šalaižed, 0,8% — litvalaižed, 6,0% — toižed rahvahad.

Kodikel' (vn 2011 rahvahanlugemižen mödhe, enamba 0,2%): venäkel' — 55,8%, latvijan kel' — 43,4% (sidä kesken latgalan kel' — 5,0%), toižed keled — 0,8%.

Transport[redaktiruida | redaktiruida purde]

Avtobusad, trolleibusad da tramvaid oma kundaližeks transportaks lidnan südäimes. Elektrojonused ühtenzoittas lidnad valdkundan äjidenke municipalitetoidenke.

Baltijan maiden kaikiš surembad meriport i lendimport ratas lidnas. Rigan rahvahidenkeskeine lendimport (RIX) sijadase 10 km päivlaskmha lidnan keskusespäi, tehtas reisid Evropan äjihe maihe, mugažo Päivlaskmaižen Azijan erasihe maihe.

Homaičendad[redaktiruida | redaktiruida purde]


Irdkosketused[redaktiruida | redaktiruida purde]



Evropan pälidnad
Afinad | Amsterdam | Andorr la Vel'j | Baku | Belgrad | Berlin | Bern | Bratislav | Brüssel' | Budapešt | Buharest | Dublin | Hel'sinki | Jerevan | Kijev | Kišinöv | Kopenhagen | Lissabon | London | Lüblän | Lüksemburg-lidn | Madrid | Minsk | Monako-lidn | Moskv | Nikosii | Oslo | Pariž | Podgoric | Prag | Reikjavik | Rig | Rim | San Marino-lidn | Sarajevo | Skopje | Sofii | Stokhol'm | Zagreb | Tallidn | Tbilis | Tiran-lidn | Vaduc | Vallett | Varšav | Vatikan | Ven | Vil'nüs