Räzan'

Vikipedii
Hüpähtada: navigacii, Ecind
Räzan'
Рязань
 Lidnanznam
Coat of Arms of Ryazan large.png
 Flag
Flag of Ryazan.svg
Valdkund Venäma
Eläjiden lugu (2016) 534 762 ristitud
Pind 224,163 km²
Räzan'Рязань
Pämez' Oleg Bulekov (2 014-)
Telefonkod +7-4 912
Avtokod 62
Aigvö UTC+3 (MSK+0)


Uspenijan päjumalanpert'.

Räzan' (ven.: Рязань) om lidn Venämas. Se om Räzanin agjan administrativine keskuz da kaikiš suremb lidn. Vl 2015 eläjiden lugu oli 534,762 ristitud[1].

Matkad Moskvhasai om 180 km lodeheze orhal.

Istorii[redaktiruida | redaktiruida purde]

Lidnan aluz om pandud vl 1095 kuti sodakeskuz järedoiden eländpunktoiden keskhe[2]. Edel 1778 vot sidä nimitihe Räzanin Perejaslavl' (ven. Переяславль-Рязанский)[3].

Vozil 1160-1521 Räzan' oli Suren Räzanin ruhtinazkundan pälidnaks.

Geografijan andmused[redaktiruida | redaktiruida purde]

Lidnan istorine keskuz da tobj pala seižub Okanjogen oiktal korktal randal 130 metrad valdmeren pindan päl keskkorktusel.

Klimat om ven kontinentaline. Paneb sadegid 560 mm vodes.

Räzan' alajagase 4 administrativižhe ümbrikho: Nevondkundaline (Советский), Raudteiden (Железнодорожный), Moskvan (Московский) da Oktäbrin (Октябрьский).

Homaičendad[redaktiruida | redaktiruida purde]

  1. Численность населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2016 года (Venälaižen Federacijan ristitišton lugumär municipaližiden ühtnikoiden mödhe vn 2016 vilukun 1. päivän).
  2. Празднование 800-летия (1095-1895 гг) г. Рязани 20-22 сентября 1895 года (Räzan'-lidnan 800-voččen (1095-1895) jubilejan praznikoičend vl 1895 sügüz'kun 20.-22. päivil). — Рязань: Издание Рязанской учёной архивной комиссии, 1896. (ven.)
  3. Указом Екатерины II в 1778 году Переяславль-Рязанский был переименован в город Рязань (Vl 1778 Räzanin Perejaslavl' om udesnimitadud Räzan'-lidnaks Ekaterinan Toižen käskön mödhe) // Рязань. Путеводитель. 1973. (ven.)

Irdkosketused[redaktiruida | redaktiruida purde]


Räzanin agjan lidnad
Kasimov | Korablino | Mihailov | Novomičurinsk | Ribnoje | Räzan' | Räzanin Spassk | Räžsk | Sasovo | Skopin | Spas-Klepiki | Šack


Venälaižen Federacijan subjektoiden pälidnad
Abakan | Alauz'lidn | Anadir' | Arhangel'sk | Astrahan' | Barnaul | Belgorod | Birobidžan | Blagoveščensk | Bränsk | Čeboksarad | Čeläbinsk | Čerkessk | Čit | Elist | Gorno-Altaisk | Groznii | Habarovsk | Hanti-Mansiisk | Irkutsk | Iževsk | Ivanovo | Jakutsk | Jaroslavl' | Jekaterinburg | Joškar-Ol | Kaliningrad | Kalug | Kazan' | Kemerovo | Kirov | Kizil | Kostrom | Krasnodar | Krasnojarsk | Kurgan | Kursk | Lipeck | Magadan | Magas | Mahačkal | Maikop | Moskv | Murmansk | Nal'čik | Nar'jan Mar | Novosibirsk | Omsk | Orel | Orenburg | Penz | Perm' | Petropavlovsk Kamčatkal | Petroskoi | Piter | Pskov | Rostov Donal | Räzan' | Salehard | Samar | Saransk | Saratov | Siktivkar | Simferopol' (de fakto) | Sevastopol' (de fakto) | Smolensk | Stavropol' | Sur' Uz'lidn | Suvisahalinsk | Tambov | Tomsk | Tul | Tver' | Tümen' | Uf | Ulan Ude | Ul'janovsk | Vladikavkaz | Vladimir | Vladivostok | Volgograd | Vologd | Voronež
Wiki letter w.svg Nece kirjutuz om vaiše ezitegez. Tö voit abutada meile, ku kohendat sidä da ližadat sihe.