Räzan'

Vikipedii
Jump to navigation Jump to search
Räzan'
Рязань
 Lidnanznam
Coat of Arms of Ryazan large.png
 Flag
Flag of Ryazan.svg
Valdkund Venäma
Eläjiden lugu (2016) 534 762 ristitud
Pind 224,163 km²
Räzan'Рязань
Pämez' Oleg Bulekov (2 014-)
Telefonkod +7-4 912
Avtokod 62
Aigvö UTC+3 (MSK+0)


Uspenijan päjumalanpert'.

Räzan' (ven.: Рязань) om lidn Venämas. Se om Räzanin agjan administrativine keskuz da kaikiš suremb lidn. Vl 2015 eläjiden lugu oli 534,762 ristitud[1].

Matkad Moskvhasai om 180 km lodeheze orhal.

Istorii[redaktiruida | redaktiruida purde]

Lidnan aluz om pandud vl 1095 kuti sodakeskuz järedoiden eländpunktoiden keskhe[2]. Edel 1778 vot sidä nimitihe Räzanin Perejaslavl' (ven. Переяславль-Рязанский)[3].

Vozil 1160-1521 Räzan' oli Suren Räzanin ruhtinazkundan pälidnaks.

Geografijan andmused[redaktiruida | redaktiruida purde]

Lidnan istorine keskuz da tobj pala seižub Okanjogen oiktal korktal randal 130 metrad valdmeren pindan päl keskkorktusel.

Klimat om ven kontinentaline. Paneb sadegid 560 mm vodes.

Räzan' alajagase 4 administrativižhe ümbrikho: Nevondkundaline (Советский), Raudteiden (Железнодорожный), Moskvan (Московский) da Oktäbrin (Октябрьский).

Homaičendad[redaktiruida | redaktiruida purde]

  1. Численность населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2016 года (Venälaižen Federacijan ristitišton lugumär municipaližiden ühtnikoiden mödhe vn 2016 vilukun 1. päivän).
  2. Празднование 800-летия (1095-1895 гг) г. Рязани 20-22 сентября 1895 года (Räzan'-lidnan 800-voččen (1095-1895) jubilejan praznikoičend vl 1895 sügüz'kun 20.-22. päivil). — Рязань: Издание Рязанской учёной архивной комиссии, 1896. (ven.)
  3. Указом Екатерины II в 1778 году Переяславль-Рязанский был переименован в город Рязань (Vl 1778 Räzanin Perejaslavl' om udesnimitadud Räzan'-lidnaks Ekaterinan Toižen käskön mödhe) // Рязань. Путеводитель. 1973. (ven.)

Irdkosketused[redaktiruida | redaktiruida purde]


Räzanin agjan lidnad
Kasimov | Korablino | Mihailov | Novomičurinsk | Ribnoje | Räzan' | Räzanin Spassk | Räžsk | Sasovo | Skopin | Spas-Klepiki | Šack


Venälaižen Federacijan subjektoiden pälidnad
Abakan | Alauz'lidn | Anadir' | Arhangel'sk | Astrahan' | Barnaul | Belgorod | Birobidžan | Blagoveščensk | Bränsk | Čeboksarad | Čeläbinsk | Čerkessk | Čit | Elist | Gorno-Altaisk | Groznii | Habarovsk | Hanti-Mansiisk | Irkutsk | Iževsk | Ivanovo | Jakutsk | Jaroslavl' | Jekaterinburg | Joškar-Ol | Kaliningrad | Kalug | Kazan' | Kemerovo | Kirov | Kizil | Kostrom | Krasnodar | Krasnojarsk | Kurgan | Kursk | Lipeck | Magadan | Magas | Mahačkal | Maikop | Moskv | Murmansk | Nal'čik | Nar'jan Mar | Novosibirsk | Omsk | Orel | Orenburg | Penz | Perm' | Petropavlovsk Kamčatkal | Petroskoi | Piter | Pskov | Rostov Donal | Räzan' | Salehard | Samar | Saransk | Saratov | Siktivkar | Simferopol' (de fakto) | Sevastopol' (de fakto) | Smolensk | Stavropol' | Sur' Uz'lidn | Suvisahalinsk | Tambov | Tomsk | Tul | Tver' | Tümen' | Uf | Ulan Ude | Ul'janovsk | Vladikavkaz | Vladimir | Vladivostok | Volgograd | Vologd | Voronež
Wiki letter w.svg Nece kirjutuz om vaiše ezitegez. Tö voit abutada meile, ku kohendat sidä da ližadat sihe.